nekustamais īpašums kā ķīla

Nekustamais īpašums kā ķīla (hipotēka) ir juridisks mehānisms, kas ļauj kreditoram, parasti bankai, nodrošināt savu prasījumu pret aizņēmēju, reģistrējot ķīlas tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka īpašnieks saglabā īpašumtiesības un var dzīvot vai izmantot īpašumu, taču uz to ir likts apgrūtinājums par labu kreditoram. Ja aizņēmējs nespēj atmaksāt kredītu, banka iegūst tiesības pārdot īpašumu publiski izsolē vai citā likumā noteiktā kārtībā, lai no pārdošanas ienākumiem segtu parādu. Šis nodrošinājuma veids ir visizplatītākais lielāku aizņēmumu gadījumā, jo nekustamais īpašums saglabā vērtību un ir salīdzinoši viegli realizējams. Nekustamā īpašuma izmantošana kā ķīla sniedz priekšrocības abām pusēm. Aizņēmējam tā ļauj saņemt lielāku kredīta summu ar zemākām procentu likmēm un ilgāku atmaksas termiņu, jo kreditors uzskata šo nodrošinājumu par ļoti drošu. Kreditoram hipotēka garantē, ka pat maksātnespējas gadījumā viņš varēs atgūt līdzekļus, pārdodot īpašumu. Ķīlas reģistrācija Zemesgrāmatā ir obligāta un nodrošina publicitāti - ikviens var pārbaudīt, vai īpašums ir apgrūtināts. Parasti bankas pieprasa, lai ķīlas vērtība pārsniegtu kredīta summu, tāpēc aizņēmējam nepieciešami pašu līdzekļi 10-20% apmērā no īpašuma vērtības. Hipotēka ir pamats mājokļu kreditēšanai un ļauj miljoniem cilvēku kļūt par māju īpašniekiem.